Meklē un atrodi grāmata ir klāt

Bērnībā es stundām ilgi meklēju tādās grāmatās. Visvairāk man patika tirgus laukums un lauku sēta. Katru reizi šķirstot atrod ko jaunu.

Tagad tādā grāmatā var meklēt sevi, vai vecmāmiņu, vai savu suni, kaut kur starp daudziem citiem cilvēkiem.

Kopš 30. oktobra ir meklē un atrodi grāmata. Tēlus izveido tāpat kā bilžu grāmatā. Tas var būt pats bērns, ģimene, draugi, bet arī izdomāta būtne vai mīkstā rotaļlieta. Tad izvēlas vietas, un katrā izklāstā tēli ir kaut kur paslēpti.

Tēliem var augšupielādēt fotogrāfijas, vietām arī. Piemēram, no rotaļu laukuma aiz stūra vai no brīvdienu mājas pagājušajā atvaļinājumā. Tad grāmatā atkal meklē savu atvaļinājumu, un visa ģimene ir tajā. Man šķiet, ka tā ir ļoti skaista dāvana, un visiem pie galda ir prieks, mazajiem tāpat kā vectēvam.

Es nenovērtēju, cik tas ir grūti. Bilžu grāmatā tēls parasti redzams lielā plānā. Meklē un atrodi grāmatā viņš ir sīks, stāv starp daudziem citiem cilvēkiem un tomēr katrā izklāstā ir jāizskatās vienādi.

Klāt nāk slēpšana. Attēlu mākslīgais intelekts ne vienmēr uzzīmē tēlu tieši tur, kur mēs to gribam. Bet, kas grāmatā uzspiež „Parādi man vectēvu“, grib redzēt tieši vectēvu. Pie tā es pavadīju daudzus vakarus.

Turklāt tāds izklāsts drukai ir milzīgs. Tam vajag daudzkārt vairāk pikseļu nekā parastai grāmatas lappusei, lai arī mazie tēli malā būtu asi. Tas prasa daudz skaitļošanas laika. Tāpēc visas meklē un atrodi grāmatas uzzīmēšana aizņem ievērojami ilgāk nekā bilžu grāmatai, un katra lappuse pēc tam vēl reizi tiek pārbaudīta.

Vēl neesmu pabeidzis. Tēliem jākļūst vēl līdzīgākiem fotogrāfijai, un vienā lappusē jāietilpst vairāk tēlu. Ar pirmo meklē un atrodi grāmatu atnāca arī pirmā vēlme: kāda ģimene gribēja, lai tiešām visi būtu atrodami katrā lappusē. Tagad tas darbojas.

Lielāko daļu daru vakaros, kad dēls guļ, bieži līdz vēlai naktij. Tad skatos izklāstus un pats meklēju.