Personalizēta bērnu grāmata risogrāfijas stilā

Risogrāfija ir šablona metode. Iekārta ar termogalviņu plānā plēvē iegriež smalkas atveres, tā saukto matricu, un uzliek to ap drukas cilindru. Cilindrā ir tinte tieši vienā krāsā. Kad tas griežas, tas spiež tinti cauri atverēm uz garām ejošā papīra.

Tā kā vienā cilindrā ir tikai viena krāsa, daudzkrāsu attēls tiek sadalīts atsevišķos krāsu slāņos: katram slānim top sava matrica, un papīrs katrai krāsai vienreiz iziet cauri iekārtai. Tintes ir daļēji caurspīdīgas. Kad divi slāņi atrodas viens virs otra, tie virsdrukā sajaucas par trešo krāsu. Tā kā papīrs katram izgājienam tiek ievietots no jauna, slāņi nekad neuzguļ pilnīgi precīzi. Šī nobīde un nelielās atšķirības viena metiena ietvaros pieder pie metodes un ir daļa no tās izskata.

Tehnika nāk no Tokijas. Noboru Hajama tur 1946. gada 2. septembrī atvēra kopēšanas uzņēmumu RISO-SHA. „Riso” japāņu valodā nozīmē „ideāls”. 1958. gadā uzņēmums laida tirgū savu iekārtu RISO-GRAPH, 1980. gadā sekoja preču zīme RISOGRAPH un 1986. gadā parādījās Digital 007 kā pirmā digitālā iekārta. Šīs mašīnas tika izstrādātas dokumentu ātrai un lētai kopēšanai, mākslai tās paredzētas nebija.

Dizaineri, ilustratori un mazas drukas studijas vēlāk atklāja, ko metode izceļ: spēcīgas pilnkrāsas, graudainību, pārklāšanos un nejaušību. Pats RISO raksta, ka iekārtas ir populāras mākslinieku vidū visā pasaulē, īpaši Eiropā. Gabriella Marčella risoprinteri iepazina Pratt Institute Bruklinā un Glāzgovā nodibināja studiju RISOTTO. Londonā Džeksons Lams un Kens Kērtons 2009. gadā nodibināja Hato Press, kas riso druka izdod zīnus un grāmatas.

Attēli šeit ir mūsdienu bērnu grāmatu ilustrācijas, kas drukas raksturu atdod brīvi: dažas noteiktas krāsas, pārklāšanās, graudainība un vieglas nobīdes. RISO iekārtā tie nav tapuši, un īstas risodrukas tie nav.